Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk

Piekļūstamība

Klausies

Ieslēgt teksta izrunātāju

Fonta izmērs

Kontrasts

Izvēlne

Mācies

Bēthovens un Latvija

Latvijas Nacionālā bibliotēka

Ludviga van Bēthovena (1770–1827) vārds nozīmē vienu no dižākajiem vārdiem ne tikai mūzikas mākslā, bet visas cilvēces kultūrā. Latvijā Bēthovens nekad nav bijis, taču viņa kā vācu komponista mūzikai Latvijas kultūras vēsturē, ņemot vērā tās ievērojamo vācu atzaru, ir bijusi izcila vieta. Bēthovenu ar Latviju saista arī konkrēti biogrāfiskie stāsti. Viens no komponista jaunības draugiem bija Kārlis Amenda – kurzemnieks, vēlāk mācītājs Talsu baznīcā –, savukārt grāfi Brouni (Browne) – Siguldas un vairāku citu Vidzemes muižu īpašnieki – bija vieni no pirmajiem jaunā Bēthovena mecenātiem Vīnē.

2021. gadā visā pasaulē tika atzīmēta komponista 250. dzimšanas diena. Par godu tai arī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā bija skatāma izstāde “Bēthovens. Orbītas”, kā autore ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesore Lolita Fūrmane.

Ieskatu izstādes veidošanas procesā un saturā sniedz mūzikas vēsturniece, izstādes autore Lolita Fūrmane, izstādes dizaineres Anete Krūmiņa un Tatjana Raičiņeca un mākslas vēsturniece,  izstādes līdzkuratore Anda Boluža.

 

Izstāde "Bēthovens. Orbītas". Lolita Fūrmane

 

Izstāde "Bēthovens. Orbītas". Anete Krūmiņa

 

Izstāde "Bēthovens. Orbītas". Anda Boluža

 

Izstāde "Bēthovens. Orbītas". Tatjana Raičiņeca

Audio stāsti

Vienu minūti īsie izstādes audio stāsti pievērš klausītāju Bēthovena mūzikai un tās atskaņošanas vēsturei Latvijā.

Bēthovens un klavieres

Bēthovens un opera “Fidelio”

Bēthovens un Vāgners

Bēthovens un Karls Amenda

Bēthovens un Vidzemes grāfi Brouni

Bēthovens un nams Skolas ielā

Bēthovens un metronoms



Tēmas


Bēthovens