Piekļūstamība
Ludviga van Bēthovena (1770–1827) vārds nozīmē vienu no dižākajiem vārdiem ne tikai mūzikas mākslā, bet visas cilvēces kultūrā. Latvijā Bēthovens nekad nav bijis, taču viņa kā vācu komponista mūzikai Latvijas kultūras vēsturē, ņemot vērā tās ievērojamo vācu atzaru, ir bijusi izcila vieta. Bēthovenu ar Latviju saista arī konkrēti biogrāfiskie stāsti. Viens no komponista jaunības draugiem bija Kārlis Amenda – kurzemnieks, vēlāk mācītājs Talsu baznīcā –, savukārt grāfi Brouni (Browne) – Siguldas un vairāku citu Vidzemes muižu īpašnieki – bija vieni no pirmajiem jaunā Bēthovena mecenātiem Vīnē.
2021. gadā visā pasaulē tika atzīmēta komponista 250. dzimšanas diena. Par godu tai arī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā bija skatāma izstāde “Bēthovens. Orbītas”, kā autore ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesore Lolita Fūrmane.
Ieskatu izstādes veidošanas procesā un saturā sniedz mūzikas vēsturniece, izstādes autore Lolita Fūrmane, izstādes dizaineres Anete Krūmiņa un Tatjana Raičiņeca un mākslas vēsturniece, izstādes līdzkuratore Anda Boluža.
Izstāde "Bēthovens. Orbītas". Lolita Fūrmane
Izstāde "Bēthovens. Orbītas". Anete Krūmiņa
Izstāde "Bēthovens. Orbītas". Anda Boluža
Izstāde "Bēthovens. Orbītas". Tatjana Raičiņeca
Vienu minūti īsie izstādes audio stāsti pievērš klausītāju Bēthovena mūzikai un tās atskaņošanas vēsturei Latvijā.
Tēmas
Piezīme