Piekļūstamība
Piekļūstamība
Pēc valsts statistiskās pārvaldes ievāktiem datiem 20,3% no saimniecībām lielākā mērā ir cietušas no plūdiem un 19% no vasarāju sējumu platības palicis neapsēts, kāpēc sagaidāma, ar maz izņēmumiem, ļoti vāja lopbarības raža, vēl vairāk tāpēc, ka pastāvošā zemā temperatūra lielā mērā traucē lopbarības sakņu attīstību. Tas pats jāsaka arī par atāliem — arī tie sola zemu ražu. Tāpēc paredzams lopbarības trūkums, sevišķi ziemā un pavasari, šis apstāklis var atsaukties katastrofiski uz mūsu valsts saimniecības galvenam nozarēm — lopkopību un piensaimniecību : straujā lauksaimniecības ražojumu eksporta samazināšanās izsauktu ārkārtīgi nelabvēlīgas sekas mūsu saimnieciskajā dzīvē.
Jēkabpils Vēstnesis, Nr.32 (17.08.1928)
Jēkabpils. Krastiņu mājas "Stūra Brēķi" plūdos
Gaujas krasta nostiprinājums pie pilsētas jau izskalots 25 mtr. garumā. Lai plūdi nenodarītu vēl lielākus zaudējumus un bojājumus upes krastam, Strenču pilsētas valde lūdz nekavējoši izsūtīt kādu jūrniecības departamenta speciālistu. Bez tam pilsēta esot apdraudēta no Gaujas upes krasta izskalojuma arī pie Rīgas-Valkas vecā lielceļa, kas jau bojāts iepriekšējo gadu plūdos, ūdens no jauna bija vakar cēlies Gaujā ari Carnikavas rajonā, kur jau aizvakar ūdens draudēja izskalot Rīgas-Carnikavas jaunbūvētās šosejas uzbērumu divās vietās. Izsūtītiem techniķiem un strādniekiem izdevās novērst tālāku izskalošanu ar smilšu maisu nogremdēšanu. Pie Daugavas-Gaujas kanāla ūdens līmenis bija vakarrīt 2,30 mtr. virs normas un visa plašā apkārtne tur vēl vairāk applūdusi kā iepriekšējās dienās un arī vairāk, kā 1928. g. plūdu laikā. Ļoti augsts ūdens līmenis ir joprojām arī citās Vidzemes upēs.
Latvijas Kareivis, Nr.259 (14.11.1930)
Baļķu un stutmalkas sastrēgums Mēmeles upē pie Bauskas.
Sakarā ar stipram lietus gāzēm pēdējās dienās, ūdens līmenis Mēmelē augšpus Bauskai cēlies vairāk ka par 2 metriem virs normāla. Vairāk tūkstošu kubik asu stutmalkas krājumi, kuri bija nostiprināti upē pie Skaistkalnes, ūdenim pastāvīgi ceļoties 2.jūnijā lauzusi aizsprostu un devusies lejup uz Bausku. Milzīgā koku lavīna, atdurdamas pret jauniem aizsprostojumiem pie Bauskas mācītāja muižas, kuros atradās daži desmiti tūkstoši baļķu, dažās stundās ar milzīgu spiedienu lauzuši arī šo šķērsli un baļķus līdzi raudama devusies tālāk gar Bausku — pāri Stebena dzirnavu dambim. Jaunais Bauskas tilts, pret kuru ar milzīgu sparu koku masas drāzušās, spiedienu tomēr izturējis un to tālāku virzīšanos apturējis. Pēc speciālistu domam tiltam nācies izturēt apm. 3000 zirgu spēku lielu spiedienu — varbūt, arī vairāk. Skats tiešām lielisks. Resni, gari baļķi saslieti kā paijiņas pret tiltu gaisā un sablīvēti upes gultnē līdz pašam dibenam vairāk kā kilometri garumā.
Bauskas Vēstnesis, Nr.23 (08.06.1928)
Plūdi Bauskā 1928. gada 22. jūnijā. Baļķi uzbrūk Lodiņa alus fabrikai Rīgas ielā. Lodiņa alus fabrika neatrodas pašā upes malā, bet mazā pakalnā, tas nozīmē, ka baļķi sadrūzmējušies vairākām kārtām diezgan augstu.
Vairāk par plūdiem Latvijā meklējiet, izmantojot metadatu lauku - Tēma: plūdi
Piezīme