Koris kā diriģenta portrets

Latvietis nāk no tautas, kurai prieku dziedāt nespēj atņemt ne karš, ne bēgļu gaitas. Tieši šāds ir Zviedrijas latviešu sabiedrības aktīvās darbinieces, kordiriģentes Ilzes Šakares (dzimusi Ristamecs; 1944) un Gēteborgas latviešu kora stāsts.

Kad 1955. gadā trimdā Zviedrijā nonākušais diriģents un ērģelnieks no Vaiņodes Kārlis Karelis dibināja Gēteborgas latviešu kori, Ilze bija 11 gadus jauna meitene. Viņas vecāki bija aktīvi latviešu sabiedrības kultūras cilvēki. Kora dziedātāju pulkam pievienojās visa ģimene. Klausoties skaistos atmiņu stāstus par dalību Dziesmu svētkos pirmās Latvijas brīvvalsts laikā, arī viņai radās sapnis reiz dziedāt Dziesmu svētkos Rīgā, brīvā Latvijā.

Pirmie lielākie pasākumi Gēteborgas latviešu kora pastāvēšanas sākumposmā, kuri atstāja lielu iespaidu arī uz Ilzi, bija dalība I (Hamburga, 1964) un II (Hannovera, 1968) Eiropas latviešu dziesmu svētkos diriģenta K. Kareļa vadībā. 1970. gadu sākumā diriģents slimības dēļ vairs nespēja turpināt kora vadību. Tieši tobrīd koris bija sācis iestudēt programmu 3. Eiropas latviešu dziesmu svētkiem Ķelnē. Koristi ļoti vēlējās piedalīties šajā Dziesmu svētku 100. gadadienas koncertā, taču bez diriģenta kora tālākais liktenis un, jo īpaši dalība svētkos kļuva neskaidra.

Gēteborgas latviešu koris. Diriģente Ilze Šakare (centrā) 3. Eiropas latviešu dziesmu svētkos 1973. g. Ķelnē, Vācijā

1973. gada Dziesmu svētkos korim tomēr izdevās nokļūt, jo 1971. gadā diriģents K. Karelis uzrunāja savu 26 gadus jauno kora dziedātāju I. Šakari un aicināja turpmāk mācīt un sagatavot koristus. Viņai nebija atbilstošās izglītības mūzikā, tāpēc, lai varētu vadīt un diriģēt kori, viņa studēja balsis dziesmām un piedalījās zviedru amatierkoru diriģentu kursos. Vadot kori, I. Šakare sadarbojās ar Andri Vītoliņu, toreizējo Stokholmas latviešu kora diriģentu, kā arī ar diriģentu un komponistu Albertu Jērumu Londonā, ar kuru korim izveidojās īpaši sirsnīgas attiecības.

Piedalīšanās trimdas Dziesmu svētkos radīja vēlēšanos tikties ar citiem koriem arī ārpus latviešiem nozīmīgajiem svētkiem. Stokholmā, kopā ar Stokholmas latviešu kori, gēteborgieši vairākkārt sniedza Dziesmu svētku atskaņu koncertus. Savukārt ar Lundas kori kopā brauca uz Dāniju, kur Kopenhāgenā uzstājās vietējai latviešu saimei. Savā pilsētā Gēteborgā koris regulāri kuplināja dievkalpojumus un sarīkojumus. Kora darbība bija augsti novērtēta Gēteborgas latviešu vidē. Koristi bija sabiedriski aktīvi ar stingru vēlēšanos uzturēt latvietību un ar lielu mīlestību pret latviešu kordziesmas tradīcijām.

Ilze Šakare – Gēteborgas latviešu kora "ELKS" diriģente. 5. Eiropas latviešu dziesmu svētki 1982. g. Līdsā, Lielbritānijā

Gēteborgas latviešu kora sastāvā “ziedu gados” bija ap 30 dziedātāju. I. Šakares vadībā koris piedalījās visos turpmākajos Eiropas latviešu dziesmu svētkos: 1973. gadā Ķelnē; 1977. gadā Londonā; 1982. gadā Līdsā un 1989. gadā Helsinborgā, un trīs Pasaules brīvo latviešu dziesmu dienās Eiropā: 1979. gadā Gotlandē; 1984. un 1987. gadā Minsterē. Londonā notiekošajos svētkos Ilzei bija gods atklāšanā diriģēt himnas, bet Helsingborgā viņa diriģēja kopkoru koncertā. Minsteres Dziesmu dienās 1984. gadā Ilzes meitas Sandra un Daina piedalījās Bērnu un jaunatnes koncertā. Jaunākā meita Daina tad vēl tikai 7 gadus veca, viena pati visu klausītāju priekšā dziedāja “Es beju māmeņai vīna poša meiteņa”. Viņas abas meitas, līdzīgi kā viņa pati, starp dziedātājiem izauga un kļuva par koristēm Gēteborgas latviešu korī.

Gēteborgas latviešu kora gājiens. Attēla priekšplānā I.Šakare ar meitiņām un māti; 1. Pasaules brīvo latviešu dziesmu dienas Eiropā 1979. g. Visbijā, Zviedrijā

Kora vēsturē un arī I. Šakares dzīvē vispacilājošākais notikums bija latviešu tautas atkalapvienošanās, piedaloties XX Vispārējos latviešu dziesmu svētkos Rīgā, 1990. gadā. Emocionālais pārdzīvojums bija milzīgs ikkatram Dziesmu svētku dalībniekam. Tā kora vadītājai bija neaprakstāma sajūta būt kopā ar tūkstošiem dziedošu tautiešu savā dzimtajā zemē, brīvajā Latvijā. I.  Šakares bērnības sapnis bija piepildījies.

Viesošanās Latvijā 1990. gadā ļāva sadraudzēties ar Liepājas kori “Līva” un kora diriģentu Jēkabu Ozoliņu. “Līva” vēl tajā pašā 1990. gadā aicināja viesoties Liepājā un jau 1991. gadā Gēteborgas koris aicināja liepājniekus ciemos pie sevis uz Zviedriju. Ar vietējo latviešu un dažu zviedru draugu palīdzību gēteborgieši sadraudzības korim sarīkoja koncerttūri Zviedrijā un Norvēģijā. Kora un dziedātāju savstarpējā draudzība bija ilgstoša, dažiem dziedātājiem pat līdz sava mūža galam.

Gēteborgas latviešu jauktais koris ir kora "Līva" sadraudzības koris. XXI Vispārējie latviešu dziesmu svētki un XI latviešu deju svētki 1993. g.

Gēteborgas latviešu koris I. Šakares vadībā piedalījās arī divos nākamajos Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos Rīgā. Pēc 1998. gada Dziesmu svētkiem I. Šakare pārtrauca kora vadīšanu. Tomēr pēc vairāku gadu ilga pārtraukuma viņa no jauna aicināja koristus pulcēties korī, lai nonāktu 2013. gada Dziesmu un deju svētku dziedātāju pulkā. Daudz jaunu dalībnieku ar prieku nāca dziedāt, un atjauninātā sastāvā koris devās uz Rīgu, lai vēl pēdējo reizi piedalītos svētkos diriģentes I. Šakares vadībā.

Kora vadības grožus I. Šakare nodeva savai daudzgadīgajai kora dalībniecei Ausmai Pāvulānei, kura turpināja darbu ar kori, veiksmīgi to sagatavojot 2018. gada Dziesmu svētkiem. Arī 2023. gadā koris piedalījās XXVII dziesmu un XVII Deju svētkos Rīgā. 

Lai skan!

Vairāk par diriģenti I.Šakari, Dziesmu svētkiem Latvijā un trimdā uzzini digitālajā kolekcijā Dziesmu svētku krātuve.

*Stāsta tapšanai izmantots diriģentes I.Šakares personīgais atmiņu stāsts par viņas darbības gadiem Gēteborgas latviešu korī.