Piekļūstamība
Piekļūstamība
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) video stāsti “Mākslas restaurācija muzejā” sniedz iespēju izzināt restaurācijas lomu mākslas muzeja darbībā, ētikas apsvērumus, ar kādiem saskaras grafikas, glezniecības un tēlniecības restauratori, eksperimentālās tehnikās veidotu darbu uzglabāšanas un saglabāšanas specifiku, kā arī vairākus citus ar mākslas restaurāciju saistītus aspektus.
Katrā video epizodē apskatītā tēma piesaistīta konkrētiem darbiem LNMM galvenās ēkas pastāvīgajā ekspozīcijā un sniedz papildu informāciju par tiem.
Restaurācijas pamatprincips ir novērst bojāšanās procesus un to iemeslus, maksimāli saglabājot objekta vēsturisko un māksliniecisko autentiskumu.
Pateicoties dažādām izpētes iespējām – gan mikroskopijai, gan izpētei ultravioletajā gaismā, gan arī iespējai veikt rentgenuzņēmumus, speciālists var gūt samērā precīzu priekšstatu par gleznas dziļākajiem, “neredzamajiem” slāņiem, ko ir iespējams arī vizualizēt, lai parādītu plašākai publikai.
No restauratora skatpunkta, daudzi modernās un laikmetīgās mākslas darbi ir problemātiski saistībā ar materiālu izmantošanu, kas nav paredzēti ilgmūžīgai lietošanai. Ja līdz 20. gadsimta sākumam mākslinieki strādāja tādās klasiskās tehnikās kā eļļas glezniecība, tad vēlāk aktualitāti ieguva eksperimenti ar dažādiem materiāliem un tehnikām.
LNMM kolekcijā ir sastopami piemēri divpusējiem gleznojumiem. Tā ir savdabīga liecība tam, kā mākslinieki savulaik ir strādājuši dažādos dzīves apstākļos. Šāda izvēle dažkārt saistīta ar sadzīviskiem apstākļiem, piemēram, nabadzību, kāda valda kara laikā vai izsūtījumā, kad materiāls ticis maksimāli taupīts. Iemesli var būt arī tīri filozofiski, kad māksliniekam paša uzgleznots darbs pēc laika vairs neliekas vērtīgs, tādēļ otrā pusē tiek gleznots jauns. Audekls ar jau sākotnēji iecerētu abpusēju apgleznojumu ir sastopams ļoti reti.
LNMM kolekcijā mākslas darbu jaunieguvumi nonāk dažādās saglabātības pakāpēs. Ir darbi, kuri ir labā stāvoklī, un tiem nepieciešama vien netīrumu slāņa noņemšana. Taču ir tādi, kas prasa plašu un apjomīgu restaurāciju.
Iestiklojums kā aizsargslānis tiek izvēlēts, kad nav iespējams citādi nodrošināt mākslas darba virsmas saglabāšanu. Mēdz iestiklot ne tikai grafikas, bet arī glezniecības darbus. Parasti gleznas aizsargā lakas slānis, taču ir gadījumi, kad to nav iespējams uzklāt, jo tas sabojātu pašu darbu.
Grafikas darbi parasti tiek eksponēti ierāmēti vai iestiklotā vitrīnā. Fotogrāfiju eksponēšanas prasības ir līdzīgas, taču ilglaicīgai eksponēšanai izmanto kopijas. Dažkārt mākslas muzeja apmeklētājiem grafikas izstādēs var šķist, ka muzeja zālēs ir tumšs. Taču grafikas darbi ir gaismas jūtīgi un apgaismojums tiek pielāgots eksponēto darbu specifikai. Lai pasargātu gan papīru, gan krāsu pigmentus, grafikas darbi tiek eksponēti tikai 50 luksu spēcīgā apgaismojumā.
Vienu no lielākajiem kaitējumiem tēlniecības darbiem var radīt, ja tam pieskaras ar rokām. Šie bojājumi bieži vien var būt arī neatgriezeniski, jo porains materiāls, piemēram, akmens absorbē eļļu, taukus un netīrumus. Pirkstu nospiedumi var ieēsties pat metālā. Ja akmens ir ar zemu cietību, tas ir viegli saskrāpējams, piemēram, marmoru ir vieglāk sabojāt nekā granītu.
Šis projekts ir lielisks piemērs veiksmīgai dažādu disciplīnu profesionāļu sadarbībai un atbild uz jautājumiem, kurus muzeja apmeklētāji visbiežāk uzdod eksponātu uzraugiem vai izglītības programmu kuratoriem, vienlaicīgi aicinot atklāt sabiedrībai neredzamo muzeja ikdienu.
LNMM projekts “Mākslas restaurācija muzejā” tapis partnerībā ar advokātu biroju “Ellex Kļaviņš”. Sadarbības projekta mērķis ir piedāvāt mūsdienīgu izglītojošu izziņas materiālu kultūras entuziastiem, padarot mākslu saprotamāku un pieejamāku ikvienam.
Video pieejami arī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja “YouTube” kanālā latviešu valodā ar subtitriem angļu un krievu valodās, kā arī LNMM mobilajā lietotnē.
Piezīme