Piekļūstamība
Piekļūstamība
Brīvības piemineklis (Brīvības bulvāra sākumā, Rīgas centrā) ir izcils tēlniecības un arhitektūras sintēzes paraugs, nozīmīgākais Latvijas valsts un Latvijas tautas neatkarības un brīvības simbols, kas celts par tautas saziedotiem līdzekļiem.
Brīvības piemineklis
Foto: J.Dambis
Ideja radīt brīvības cīņās iegūtās neatkarības piemiņas vietu tapusi 1921. gadā. 1922. gadā Latvijas Ministru kabinets uzdevis izstrādāt priekšlikumu "piemiņas staba" izveidei. Idejas īstenošana dažādu iemeslu dēļ ieilgusi. 1922., 1923.–24. un 1925. gadā notikuši projektu konkursi, taču tie palikuši bez apmierinoša rezultāta.
1927. gadā izveidota Brīvības pieminekļa komiteja, kuras atbildība bija pieminekļa celtniecības organizēšana. 1929.–30. gadā notikušajā atkārtotā projektu konkursā augstāko novērtējumu ieguva tēlnieka Kārļa Zāles (1888–1942) priekšlikums.
1931. gada jūlijā apstiprināts nedaudz pārveidots K. Zāles projekts, un 18. novembrī ielikts pieminekļa pamatakmens. Piemineklis atklāts 1935. gada 18. novembrī.
Brīvības pieminekļa celtniecība
Brīvības pieminekļa atklāšana, tribīnē ministru prezidents K. Ulmanis, Valsts prezidents A. Kviesis (atklāšanas runa), kara ministrs J. Balodis
Pieminekļa arhitektoniskā izveidojuma autors un būvdarbu vadītājs ir arhitekts Ernests Štālbergs (1883–1958), bet pēc K. Zāles metiem veidoto skulpturālo elementu izgatavošanā piedalījušies tēlnieki Mārtiņš Šmalcs (1904–1984) un Nikolajs Rambaks, akmeņkaļi Viktors Koļesņikovs, Alfrēds Rullis, Eduards Jākobsons u. c. Skulptūra pieminekļa vainagojumā izgatavota zviedru tēlnieka Ragnāra Mirsmēdena (Ragnar Myrsmeden, 1889–1989) darbnīcā Stokhomā, piedaloties metālmāksliniekiem Arnoldam Naikam (1908–1981) un Jānim Zibenam (1909–1961).
Padomju okupācijas laikā, pateicoties kultūras nozares personu ieguldījumam, Brīvības piemineklis saglabājies un 1980.–81. gadā pat daļēji restaurēts. Latvijas neatkarības atjaunošanas procesa laikā astoņdesmito gadu nogalē pie pieminekļa notikušas daudzas pretpadomju demonstrācijas.
Baltijas ceļa demonstrācija pie Brīvības pieminekļa
1998.–2001., 2013. un 2017. gadā veikti dažāda mēroga restaurācijas darbi. 2011. gadā pieminekļa pamatnes daļā iekārtota Goda telpa. 2020. gada 11. jūnijā Latvijas Republikas Saeima nolūkā nodrošināt Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu kā Latvijas nacionālās neatkarības izcīnīšanas, valstiskās identitātes un nacionālās pašapziņas simbolu un Latvijas tautas svētvietu saglabāšanu pieņēmusi Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likumu.
Brīvības pieminekļa restaurācija
Piemineklis atrodas paplašinātā laukumā starp tiltu pār pilsētas kanālu un Raiņa bulvāri. Pirms tam šajā vietā atradās Krievijas cara Pētera I piemineklis (1912), kura statuja Pirmā pasaules kara laikā evakuēta.
Brīvības bulvāris, piemineklis Pēterim I
Brīvības pieminekļa pamatne ir arhitektoniski skulpturāla, no brūna un pelēka granīta un gaiša travertīna veidota daudzu figurālu tēlu trīspakāpju kompozīcija. Virs tās paceļas travertīna obelisks ar kaparā kaltu Brīvības tēlu – sievietes figūru, kura augstu paceltās rokās tur trīs zeltītas zvaigznes.
Pieminekļa kopējais augstums – 42 m. Galvenā fasāde vērsta Vecrīgas (dienvidrietumu) virzienā. Tās otrajā, ar travertīnu apdarinātās otrās pakāpes virsmā iekalti Kārļa Skalbes vārdi “Tēvzemei un brīvībai”. Galvenajā fasādē visā obeliska augstumā stikla blokiem aizpildīta sprauga, kas tumšā laikā tiek no iekšpuses izgaismota. Pretējā, Brīvības bulvāra (ziemeļaustrumu) pusē piekļaujas plānā apaļa terase, uz kuru ved trīs atklātas kāpnes (Freitreppe) ar lokveidīgiem granīta pakāpieniem.
Terasē durvis, kas ved uz Goda telpu un kāpnēm obeliska iekšpusē. Uz terases ārējām sienām travertīna cilņi “Karavīru gājiens” (ziemeļu pusē) un “Dziesmusvētku gājiens” (austrumu pusē). Pieminekļa pamatnes otrā līmeņa ziemeļrietumu sānos travertīna cilnis “1905. gads”, bet dienvidaustrumu sānos – “Cīņa ar bermontiešiem uz Dzelzs tilta”. Otrā līmeņa stūros no brūna granīta veidotas alegoriskas trīsfigūru grupas “Darbs” (rietumu stūrī), “Gara darbinieki” (ziemeļu stūrī), “Tēvzemes sargi” (austrumu stūrī) un “Ģimene” (dienvidu stūrī).
Pamatnes trešā līmeņa galvenās fasādes centrā no pelēka granīta veidota skulptūra „Māte Latvija”, kas priekšā tur vairogu un zobenu, bet tai blakus jauniešu figūras. Ziemeļrietumu pusē– skulptūra “Lāčplēsis”, ziemeļaustrumu pusē virs durvīm terasē – brīvības iegūšanu visspēcīgāk simbolizējošā grupa “Važu rāvēji”, bet pret Nacionālās operas ēku pavērstajā dienvidaustrumu pusē – gudrības pēctecību simbolizējošā grupa “Vaidelotis ar jaunekli”.
Skulptūras veidotas K. Zāles radošajam rokrakstam raksturīgā, monumentāli vispārinātā izteiksmē, kurā sintezētas starpkaru periodam raksturīgo stilistisko strāvojumu – modernās kustības, Art Deco, klasicizēta tautiska romantisma u. c. – formālā valoda.
Brīvības pieminekļa 3D modelis
Punktu mākoni sagatavoja SIA "SV Solutions"
Modeli veidoja SIA "EXACT DWIN"
Pieminekļa aizsardzības Nr. 6965
Apraksta autors Dr.arch. Juris Dambis,
Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs
Plašāk par Brīvības pieminekļa vēsturi lasi Nacionālajā enciklopēdijā un meklē Digitālajā bibliotēkā!
Piezīme