Piekļūstamība
Piekļūstamība
Starpkaru periodā vietējo produktu propaganda aizsākta, lai aizstāvētu valsts ekonomiskās intereses. To finansēja no valsts budžeta un izplatīja valsts institūcijas: Finanšu ministrija, Zemkopības ministrija, Latvijas Lauksaimniecības kamera u. c. Lai palielinātu vietējo produktu patēriņu, bija jāmaina patērētāju domāšana. Ja agrāk importētie produkti tika uzskatīti par vērtīgākiem un prestižākiem, 1930. gados propagandas uzdevums bija pārliecināt par pretējo. Apelēja gan pie patriotisma jūtām, gan pie rūpēm par veselību. 1935. gadā notika nepieredzēti plaša cukura patērēšanas propaganda.
1930. gadu vidū cukura patēriņš Latvijā uz vienu iedzīvotāju sastādīja mazāk nekā 22 kg gadā. Salīdzinājumā ar citām valstīm tas bija ļoti zems rādītājs. Piemēram, Dānijā tajos laikos katrs iedzīvotājs gadā patērēja 52 kg cukura, Anglijā — 48 kg, ASV — 45 kg. Lai “uzlabotu” situāciju un pie reizes nodrošinātu noieta tirgu Latvijā izaudzētajām cukurbietēm, valstī tika uzsākta visaptveroša cukura lietošanas kampaņa.
1935. gadā Valsts cukura monopola pārvalde un cukurfabrikas organizēja tematiskus pasākumus 67 Latvijas pagastos un mazpilsētās. Otrajā kampaņā sanāksmes un runas tika noturētas jau vairāk nekā 700 vietās. Ar priekšlasījumiem propagandas sanāksmēs piedalījās galvenokārt pašvaldību darbinieki: pagastu vecākie, pilsētu galvas, pagastu un pilsētu pašvaldību locekļi, pagastu sekretāri, aizsargu nodaļu priekšnieki un skolotāji.
Plašāk mēnešrakstā “Cukurbiešu kultūra un cukurrūpniecība” (1939)
Tolaik Latvijā darbojās trīs cukurfabrikas: Jelgavā, Liepājā un Jēkabpilī. Cukura rūpniecība bija valsts monopols. Propagandas galvenais nolūks bija palielināt vietējā cukura patēriņu; cukuru eksportēt nevarēja, jo tas bija apmēram sešas reizes dārgāks nekā Eiropas tirgos.
Krustpils cukurfabrika. Fabrikas darbības sākumā 1932. gadā tajā ik dienu pienāca vismaz 100 vagoni cukurbiešu. Diennaktī pārstrādāja 600 tonnas biešu, saražojot 90 tonnas cukura. 1937. gadā fabrika pārstrādāja 80 000 tonnu cukurbiešu gadā.
Cukura propagandas nedēļas atklāšanā finanšu ministrs Ludvigs Ēķis esot novēlējis "bērt katrā glāzē trīs karotītes cukura, lai no katras fabrikas iznāktu vismaz pa vienai karotītei". Šo teicienu dažkārt izmanto vēl šodien.
Skrejlapas un apkārtrakstus ar aicinājumiem lietot uzturā vairāk cukura lasīja visās lauku apdzīvotās vietās – tos piegādāja uz mājām katram iedzīvotājam. Smārdes pagasta valde cukura propagandas dienā visiem pagasta invalīdiem izdalīja katram pa kilogramam cukura kā dāvanu.
1936. gadā notika filmas "Jaunas vagas Latvijas tautsaimniecībā" pirmizrāde. Filmas mērķis bija mudināt skatītājus "lietot ikdienas uzturā vairāk veselīgā, garšīgā un barojošā cukura".
Tāpat tika iespiesti un izplatīti: referāts "Kamdēļ mums jāpatērē vairāk cukura?" (700 eksemplāru speciāli lauku un pilsētu pašvaldībām), skrejlapas "Lietosim vairāk cukura!" (350 000 eksemplāru), brošūras "Cukurs mājsaimniecībā", "Saldie ēdieni", "Saldie cepumi" (kopā – 62 000 eksemplāru) un propagandas etiķetes (22 000 eksemplāru). Šīs etiķetes līmēja pie cukura maisiem: "Lietojiet vairāk cukura brokastīs, pusdienās, vakariņās. Cukurs – baro; cukurs – spēcina; cukurs – lēts uzturlīdzeklis; viss cukurs – mūsu dzimtās zemes ražojums." 1938. gadā speciāli cukurfabrikām tika radītas krāsainas markas uzlīmēšanai uz izsūtāmiem cukurbiešu audzētāju un pircēju rēķiniem. Teksti šajās markās bija šādi: "Patērēsim cukuru!", "Cukurs pašu zemes auglis" un "Patērējiet vairāk cukura!". Tāpat tika iespiestas arī aploksnes ar cukura lietošanas propagandas tekstiem.
Plakāti veltīti cukura propagandai: Cukura lietotāji smaida kā saulīte, Cukurs dod spēku un izturību izcilus sasniegumiem.
Rīgā cukura patēriņš jau toreiz bija ievērojami lielāks nekā provincē, taču propaganda skāra arī to: visos kinoteātros demonstrēja cukura propagandas nedēļas hroniku un izplatīja skrejlapiņas par cukura nozīmi. Gan galvaspilsētas, gan provinces laikrakstos un žurnālos regulāri publicēja cukura reklāmas sludinājumus, kā arī tēzes un uzsaukumus, piemēram:
Plakāti veltīti cukura propagandai: Paši ražojam paši patērējam
Lai arī cukura propagandas kampaņa palika bez sekām un cukura patēriņa apjoms faktiski nemainījās, tomēr kopumā propagandas laikā radītās pavārgrāmatas ietekmēja ēdienu daudzveidību. Domājams, ka, tieši pateicoties cukura popularizēšanai, par neatņemamu Latvijas virtuves sastāvdaļu kļuva saldie ēdieni, ko zinām vēl šodien: ķīseļi, krēmi, želejas, uzputeņi un, protams, debesmanna un buberts.
Pavāru grāmata (1935)
Neliela "Cukura rūpniecības" attēlu kolecija Digitālajā bibliotēkā.
Ieskaties “Industriālā mantojuma” digitālajā kolekcijā:
Piezīme