Rīgas grāmatrūpn. slimo kases atpūtas nams Bīriņos [attēls]. Bīriņu pils

Valsts nozīmes kultūras pieminekļis Bīriņu pils ir celta no 1857. līdz 1860.gadam (20.gadsimta sākumā pārbūvēta pēc Rūdolfa Heinriha Cirkvica projekta), attēlā ir redzama pils fasāde Bīriņu ezera pusē. Pils ir celta pēc Frīdriha Vilhelma Hesa projekta historisma, neogotikas un posloka stilā. Neogotikas iezīmēm atbilst ēkas plānojums ar paaugstinātu centrālo daļu un asimetriski novietoto torni, kamēr logu formās ir redzami pusloka arhitektūrai raksturīgie pusloka formas logi un logsedzes. Ar savu līdz šim Vidzemes muižās neierasto vērienu un greznību šī pils izpelnījās visatzinīgākos laikabiedru vērtējumus. Mūsdienās Bīriņu pili var vērtēt kā savdabīgu divu virzienu apvienojumu. Ēkas fasāde bija rotāta ar pusloka stilam neraksturīgu greznību - skulptūrām un ciļņiem - taču tie zuduši I Pasaules kara laikā. 1925.gadā Grāmatrūpnieku slimo kase Bīriņu pili sāka pārbūvēt un atklāja sanatoriju, kurā ārstēja astmu un sirds slimības. Pēc II Pasaules kara, Bīriņu pilī atkal iekārtoja sanatoriju, uz kuru devās atpūtnieki no visas Padomju Savienības. Šajā laikā pils interjers ieguva padomju ideoloģiju atspoguļojošus gleznojumus. Pēc sanatorijas likvidēšanas 1995.gadā, pili apsaimnieko SIA "Saule Bīriņu Pils". No dekoratīvajiem fasādes elemetiem ir saglabājušās attēlā redzamās divas gotiska četrlapja formas kartušas ar pils celšanas gada skaitļiem. Pilī saglabājusies neorenesanses interjera apdare – ieejas plašais vestibils ar divpusējām koka kāpnēm, ēdamzāle ar kasetētiem koka griestiem un glazēto podiņu krāsnīm u.c.