Kolekcijā “Gulbenes novadpētniecība” atspoguļota Gulbenes novada vēsture, cilvēki, kultūrvēstures pieminekļi un notikumi laika posmā no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta 90. gadiem. Fotogrāfijas, atklātnes, dokumenti atklāj liecības par sabiedrisko un kultūras dzīvi, tā laika ekonomiku un izglītību.

Rainis īstajā vārdā Jānis Pliekšāns - latviešu dzejnieks, dramaturgs, tulkotājs, žurnālists, domātājs, kultūras darbinieks un politiķis. Rakstnieks ar dziļu sakņojumu pasaules kultūrā. Latviešu literārās valodas, kultūras un nacionālās identitātes mērķtiecīgs veidotājs, latviskās pašapziņas stiprinātājs, viens no ietekmīgākajiem sociālisma un nacionālā valstiskuma idejas paudējiem latviešu literatūrā un publicistikā.

JVLMA Digitālās bibliotēkas kolekciju veido dažādi objekti: latviešu komponistu nošu manuskripti, vēsturiskās fotogrāfijas un skaņu ieraksti, kas glabājas JVLMA Bibliotēkā un Jāzepa Vītola piemiņas istabā.

Rīgas cirka arhīva kolekcijā apskatāmas fotogrāfijas ar dažādām trupām, cirka izrādēm un akrobātu paraugdemonstrējumiem no 20. un 21. gadsimta. Fotogrāfijas pieejamas bibliotēku tīklā.

Latviešu tautastērps ir nozīmīga kultūrvēsturiska vērtība. Tradicionālais apģērbs atspoguļo etnisko identitāti un reģionālo daudzveidību. Latviešu tautastērpu tradīcija tiek kopta un saglabāta, to valkā īpašos gadījumos, piemēram, kultūras pasākumos, valsts svētkos un citos nozīmīgos notikumos. Tas kalpo kā Latvijas kultūras mantojuma vizuāls attēlojums, un tam ir būtiska loma nacionālā lepnuma un identitātes veicināšanā.

Latvijas vēsturisko skaņu ierakstu kolekcijai par pamatu ir ņemtas “Bellaccord Electro” un citu firmu skaņuplates ar latviešu mūziku vai izpildītājiem, kas ierakstītas 78 apgriezienu skaņuplatēs. Kolekcija atspoguļo un dokumentē 20. gadsimta pirmās puses mūzikas dzīvi Latvijā visdažādākajos žanros. Tā veidota sadarbībā ar privātkolekcionāriem un muzejiem. Šeit varam dzirdēt tā laika populāro mūziku: fokstrotus, valšus, polkas, arī Latvijas un cittautu klasisko mūziku, kora dziesmas, tautas...

Kolekciju veido Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājumā esošās senās kartes, kurās ietverta Latvijas vai tās vēsturisko reģionu teritorija. Sarežģītā vēsturiskās attīstības gaita un ģeogrāfiskais novietojums Eiropas lielvalstu krustpunktā izskaidro to, ka mūsdienu Latvijas teritorijas kontūras varam sazīmēt senās Skandināvijas, Vācijas, Polijas, Prūsijas un Lietuvas, kā arī Krievijas kartēs. Kolekcija ietver kartogrāfijas vēsturei nozīmīgus atlantus un karšu izdevumus uz atsevišķām lapām....

Latvijas telegrāfa aģentūra 1973. gadā tika pārsaukta par LATINFORM. Tā bija pakļauta Latvijas PSR Ministru Padomei un bija Padomju Savienības ziņu aģentūras TASS filiāle. 1990. gadā tika atjaunots vēsturiskais LETA nosaukums. LETA preses foto nodaļa darbojas kopš 1931. gada. No 1973.līdz 1990. gadam tā ir LATINFORM Fotoinformācijas galvenā redakcija, kas dokumentē kultūras, sociālus, politiskus u.c. notikumus, sagatavo vizuālos materiālus ziņu aģentūras vajadzībām. LNB glabājas LATINFORM foto...

Latvijas Nacionālās bibliotēkas ārzemju ekslibru krājums ir unikāls muzejiskas nozīmes grāmatzīmju klāsts, kurā ietilpst lietuviešu, igauņu, krievu, beļģu, amerikāņu, kanādiešu, angļu, itāļu, vācu, čehu, ungāru, ķīniešu, kā arī daudzu citu valstu mākslinieku darbi. Krājums lielākoties sastāv no Džeimsa Hovarda Freizera (James Howard Fraser, 1934-2013), Pētera Betgera (Peter Böttger, 1936), Andreja Māra Eizāna (1952), Ināras Sīles, Dmitrija Zinovjeva (1948) ekslibru kolekcijām vai to daļām, kas...

Kolekcijā iekļauti Latvijas eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas teiktā transkripti un runu teksti, kurus viņa prezentējusi, strādājot valsts prezidentes amatā laika posmā no 1999. gada 7. jūlija līdz 2007. gada 7. jūlijam.

Digitālā kolekcija “Jāzeps Vītols” veltīta ievērojamajam latviešu komponistam, pedagogam, mūzikas kritiķim un kordiriģentam Jāzepam Vītolam (1863-1948). Kolekcijā iekļauti vairāk nekā 1000 dažādi objekti: fotoattēli, vēstules, publicētie nošizdevumi, manuskripti, grāmatas, skaņu ieraksti, video materiāli, bibliogrāfiskie rādītāji, koncertu anotācijas, vizītkartes un daudzi citi ar J. Vītolu saistīti materiāli. Kolekcijas oriģināli glabājas Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Rīgas vēstures un...

Kolekcija veidota ar mērķi apzināt un nodrošināt pieeju digitālā vidē dažādas tematikas un laika periodu kalendārus, sākot ar senākajiem 18. gadsimta latviešu kalendāriem līdz 20. gadsimta kalendāriem ar literāro vai kādā tematikā specializētu pielikumu. Par vecāko latviešu kalendāru “Zemnieku jeb latviešu laiku grāmata uz to 1758tu gadu ..”, ir saglabājušās tikai bibliogrāfiskas ziņas, un eksemplāri nav zināmi. Šim kalendāram savā ilggadējā gadagājumu mūžā ir vairākkārtīgi mainīts nosaukums...

Kolekcijā ir skatāmas visas Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājumā digitālā formātā esošās kartes – gan ieskenētās, gan digitāli radītās. Tā ietver Latvijas teritorijas kartes, Latvijā izdotās kartes, kā arī nelielu daļu ārvalstu karšu. Digitālajā kolekcijā ir atrodami arī vairāki desmiti dažādu atlantu, sākot ar 18. gadsimta Baltijas jūras atlantiem līdz mūsdienu digitālajiem atlantiem. Digitalizētas ir lielākā daļa no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma Latvijas teritorijas kartēm, kas...

Biedrības “Dramaturgu asociācija” veidotajā kolekcijā “Latviešu dramaturģija” atrodamas gan latviešu dramaturģijas sākotnes laika, gan mūsdienu autoru lugas, kā arī to tulkojumi citās valodās. Kolekcijā iekļautas grāmatās un periodikā publicētās lugas, kā arī iestudētu un lugu konkursos atzinību guvušu lugu manuskripti. Ņemot vērā, ka mūsdienās lugas daudz vairāk iestudē nekā publicē, ir īpaši būtiski saglabāt tās vienkopus digitāli - kā nacionālās kultūras sastāvdaļu. Kolekcijā materiālu...

Latvija glabā daudz un dažādas vērtības, bet katru viensētu, ciemu, pagastu, novadu un valsti, pirmkārt, veidojam mēs paši. Cienot ikviena ieguldījumu mūsu kopējās dzīves vides veidošanā, ar lepnumu piedāvājam iepazīties ar bagāto Kuldīgas novada kultūrvides materiālu krājumu, ko glabā Kuldīgas novada bibliotēkas. Kolekcija ietver daudzpusīgu digitalizēto un digitāli radīto dokumentu kopu, kas atspoguļo Kuldīgas novada vēsturi, attīstību, tā iedzīvotājus un viņu veikumu no 20. gadsimta sākuma...

Eiropas kultūras mantojuma dienas ir starptautisks ikgadējs notikums, kas jau kopš 1995. gada katru septembri notiek arī Latvijā. Notikuma mērķis ir aktualizēt kultūras mantojuma lomu kopīgās Eiropas identitātes kontekstā. Pasākuma norises laikā ik gadu visā valstī durvis ver vērtīgi, sabiedrībai interesanti un iedvesmojoši objekti, atbilstoši tēmai, kuru izvēlējusies Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Kā pievienotā vērtība, katrai mantojuma dienu tēmai ir ticis veidots ikgadējs izdevums,...

Latviešu grāmatu kultūra kļuva par vienu no nācijas stūrakmeņiem, tādēļ latviski rakstītā un grāmatā iespiestā vārda vēsture ir Latvijai un latviešiem nozīmīgs laiks, kuru cildinām 500 gadus pēc pirmās grāmatas tapšanas. Sarunas un stāsti tapuši domājot par to, kā mūs ir ietekmējis un veidojis rakstītais vārds, un par latviešu valodas iespējām turpmāk.

Līdz šim papīra formā esošās biļetes ir sava laika liecinieces, kas piešķīra personai tiesības iekļūt noteiktā vietā vai pasākumā. Tā ļauj ne tikai iekļūt konkrētā vietā, bet arī kalpo kā maksājuma apliecinājums. Mūsdienās biļetes jau biežāk sastopamas digitālā formā. Kolekcijā apskatāmas koncertu, sporta pasākumu, muzeju, teātru, izstāžu ieejas biļetes, kā arī sabiedriskā transporta un loterijas biļetes.

Dzejniece un dramaturģe Aspazija (1865–1943) ir spilgtākā personība latviešu rakstniecībā 19. gadsimta 90. gados. Savos darbos Aspazija rāda jaunā laika sievieti – ugunīgu, lepnu, patstāvīgu, tādu, kas pati grib veidot savu dzīvi un būt uzticīga sev un savai sirdsbalsij. Raiņa dzīvesbiedre.

Rīgas pilsētas teātris (1782-1919) savā darbības laikā bija izveidojis ievērojamu bibliotēku, kurā tika glabāti teātrī uzvesto darbu materiāli: notis, libreti, dramatisko darbu sējumi, kā arī neliels skaits dokumentu. Digitālajā kolekcijā “Rīgas pilsētas teātra notis” ietverts šīs senās teātra bibliotēkas nošu kopums. Daļa tā laika muzikālo skatuves darbu mūsdienās nav plaši pazīstami – tie netiek bieži iestudēti, un notis līdz pat mūsdienām nav tikušas iespiestas. Jo īpaši svarīgi bija...

Kultūras pieminekļu, kultūrvēsturiski nozīmīgu objektu un to detaļu precīza uzmērīšana - esošās situācijas iespējami precīzāka fiksācija, - ir ļoti būtiska kultūras mantojuma aizsardzības darba daļa. Apvienojumā ar aprakstu un fotofiksāciju, uzmērījums sniedz detalizētu informāciju par objekta tā brīža saglabātības stāvokli. Visplašāk uzmērījumi tiek izmantoti restaurācijas vajadzībām, kā arī pētnieciskos nolūkos, tajā skaitā arī sniedzot priekšstatu par jau zudušiem objektiem. Nacionālās...

Sīkiespieddarbi ir iespieddarbi ar nelielu lapu skaitu. Kolekcijā iekļauti dažāda tipa sīkiespieddarbi plašā tematiskā tvērumā, piemēram, Dziesmu svētku programmas, kino un teātru repertuāru afišas, dažādi preču katalogi un bukleti.

Kolekciju veido digitalizēti materiāli no Latvijas Nacionālās bibliotēkas videokasešu krājuma, galvenokārt aptverot laika posmu no 20. gadsimta 70. gadiem līdz gadsimtu mijai. Tie atspoguļo gan trimdas latviešu politiskos, sabiedriskos un kultūras notikumus, kā, piemēram, Dziesmu svētkus, Kultūras dienas, vasaras nometnes un Jāņu svinēšanu, gan ievērojamu trimdinieku personiskos stāstus un mājas arhīvu materiālus. Videodokumentu kolekcijā ietilpst arī daudzveidīgi Atmodas laika materiāli –...

Kolekcijā ietilpst Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājumā esošie kompaktdiski. Tie pārsvarā izdoti vai radīti Latvijā; ārzemju kompaktdiski ir iekļauti, ja to saturā ir Latvijas komponistu vai izpildītājmākslinieku ieskaņojumi. Kolekcijas saturā lielākoties ir dažādu žanru mūzika: kormūzika, estrādes, roka, kantrī mūzika, klasiskā mūzika, operu, operešu, mūziklu ieskaņojumi, arī bērnu dziesmu albumi. Pārstāvēti dažādi gadsimti – gan agrīnā renesanses laika mūzika, gan baroks, klasicisms, līdz...

Kolekcijā plaši pārstāvēta latviešu klasika kordziesmu laukā, atspoguļoti dažādu latviešu dziedātāju, kā arī simfonisko un vokāli simfonisko darbu ieskaņojumi, tai skaitā trimdas dziesmu svētku un koncertu ieskaņojumi. Kolekcijā ietverti arī pasaku un lugu ieraksti, kā arī dzejas lasījumi, kas bieži ir pašu autoru ierunāti. Populārās mūzikas žanrā dzirdami gan dažādu Latvijas mākslinieku un grupu ieraksti, gan arī trimdas rokgrupu un mūziķu skaņuplates. Kolekcija apskatāma tikai Latvijas...

Dziesmu svētku krātuve ir digitālā kolekcija, kas veltīta Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku vēsturei un tradīcijām no to pirmsākumiem līdz mūsdienām. Kolekcijā apkopotas vairāk nekā 6000 digitalizētas kultūras un atmiņas institūciju krājumu vienības – attēli, plakāti, fotogrāfijas, publikācijas, svētku organizācijas dokumenti, nošu izdevumi, skaņu ieraksti, virsdiriģentu un virsvadītāju atmiņu stāsti un citi materiāli.

Jauno mediju kultūras centrs RIXC īsteno projektus, kas apvieno mākslu, zinātni un jaunākās tehnoloģijas. RIXC pamatdarbība ir saistīta ar jaunāko un nozīmīgāko tēmu aktualizēšanu digitālajā mākslā, kas ietver inovatīvus eksperimentālus projektus mākslas, zinātnes un tehnoloģiju jomā Latvijā un ārvalstīs. Kolekcijā pieejami dažādi RIXC radīti mulitimediālie resursi. Jauno mediju kultūras centra RIXC kolekcija pieejama bibliotēku tīklā.

Latviešu kopienas ārpus Latvijas pastāv jau gandrīz 200 gadu, joprojām saglabādamas latvisku dzīvesveidu un kultūru. Muzejs un pētniecības centrs “Latvieši pasaulē” apkopo liecības, priekšmetus, fotogrāfijas un stāstus par latviešu izceļošanu no Latvijas un dzīvi diasporā - www.lapamuzejs.lv. Šī kolekcija ietver liecības par dziesmu svētkiem ārpus Latvijas, Brazīlijas latviešu dzīvi, latviešu dalību politiskajās demonstrācijās par Latvijas neatkarības atgūšanu, kā arī par latviešu bēgļu dzīvi...

20. gadsimta sākumā pēc agrārās reformas lielākie zemes īpašnieki bija latvieši un lauksaimniecība kļuva par neatkarīgās Latvijas saimniecības pamatu. Tālaika cilvēki un sabiedrība nozīmīgos dzīves notikumus iemūžināja stikla plašu negatīvos. Kolekcijā apskatāmi dažādu fotogrāfu un kultūras mantojuma institūciju krājumos esoši stikla plašu negatīvi.

Ceļojums laikā, apskatot galvaspilsētu krāsainajās fotogrāfijās, kas tapušas no 1960. līdz 1999. gadam

Latvijas Nacionālās bibliotēkas zīmējumu krājums ir unikāls darbu uz papīra (zīmējumi, akvareļi, guašas, pasteļi, kolāžas utt.) klāsts, kurā ietilpst vairāk nekā 1500 vienību (ap 850 ārzemju un ap 750 Latvijas mākslinieku darbi). Lielākā un nozīmīgākā krājuma daļa ir Pētera Betgera (Peter Böttger, 1936) ārzemju zīmējumu kolekcija, kurā atrodami vācu, nīderlandiešu, franču, itāļu un citu nacionālo skolu pārstāvju darbi, starp kuriem liela uzmanība pievēršama izcilā itāļu renesanses meistara...

Kolekcijā iekļautie skaņu ieraksti veidoti pārsvarā 20. gadsimta 70.-90. gados. Tie atspoguļo gan 20. gadsimta nogales politiskos notikumus un pārmaiņas Latvijā un pasaulē, gan kultūras un sabiedriskās norises latviešu diasporā, gan arī citus tematus. Kolekcija ietver arī intervijas ar ievērojamiem kultūras un politiskajiem darbiniekiem. Latvijas Nacionālās bibliotēkas veidotajā kolekcijas daļā ir vairāk nekā 200 ierakstu.

Latvijas telegrāfa aģentūra “LETA” 1973. gadā tika pārdēvēta par LATINFORM. Tā bija pakļauta Latvijas PSR Ministru Padomei un bija Padomju Savienības ziņu aģentūras TASS filiāle. 1990. gadā tika atjaunots vēsturiskais nosaukums – LETA. 1931. gadā tika izveidota LETA Preses foto nodaļa, lai dokumentētu kultūras, sociālos, politiskos u. c. notikumus, un sagatavotu vizuālos materiālus ziņu aģentūras vajadzībām. Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva LETA fotogrāfiju...

Mēs esam bagāta tauta, mūsu bagātība ir mūsu kultūra, tradīcijas, valoda, folklora un ļaudis. Kolekcija “Talsu novadpētniecība” glabā plašu materiālu klāstu, kas atspoguļo Talsu novada bagātības. Kolekcijā iekļautas Talsu novada bibliotēkās glabātās un iedzīvotāju dāvātās laikmeta liecības – fotogrāfijas, rokraksti, audioieraksti, videoieraksti un citi unikāli materiāli.

Latvijas Radio raidījuma "Latgale" (“Latgolys Vuords”) audioieraksti (1980-2001) no Latgales Kultūrvēstures muzeja krājuma pieejami Latvijas Nacionālās bibliotēkas tīklā.

Ievērojamais latviešu kinooperators un fotogrāfs Eduards Kraucs (1898-1977) no 1936. līdz 1940. gadam regulāri 1-2 reizes nedēļā veica Ķeguma spēkstacijas celtniecības fotofiksāciju. Ķeguma spēkstacija ir 20. gadsimta pirmās puses lielākais energoobjekts Baltijā un Ziemeļeiropā – inženiertehniska būve, kuras celtniecībā izmantoti tolaik Eiropā unikāli tehnoloģiskie risinājumi. Ķeguma spēkstacija Latvijas valsts vēsturē nozīmīga arī kā valsts un tautas pašapziņas simbols. Tā ir valsts vienotās...

Digitālajā kolekcijā apkopotas animācijas filmu studijas “Dauka” un tās priekšteces “Telefilma–Rīga” veidotās animācijas filmas. Kopumā skatāmi vairāk nekā 100 videoieraksti, kas tapuši laika periodā no 1969. gada, kad uzņemta pirmā “Telefilma–Rīga” veidotā animācijas filma “Lietaina diena”, līdz 2010. gadam, kad studija “Dauka” pārtrauca savu darbību. Animācijas filmu studiju “Dauka” 1991. gadā dibināja Ansis Bērziņš un Roze Stiebra, kuri arī bija galvenie animācijas filmu scenāriju autori un...

Kolekcija veidota sadarbībā ar Valsts prezidenta kanceleju un tajā apkopoti vēsturisko Latvijas valsts prezidentūru dokumenti.